Ilgtspējīga būvniecība vēl arvien daudziem ir neskaidrs jēdziens. Tas, kur populārs vārds, vedojas vienkāršas pieejas, dažādas izpratners un ilūzijas par gaidām.
Cilvēka prātam ir dabiska tendence aizpildīt zināšanu robus, vai nu ar reklāmās dzirdēto, vai ar sarežģītu informāciju, kas ir vienkāršota un vispārināta.
Ilgtspējā šie mīti šķiet gluži kā loģiska patiesība:
A klase? Noteikti laba ēka!
Koka fasāde? Dabai draudzīgais projekts!
Saules paneļi? Tātad ilgtspējīgi!
BREEAM? Tikai smuks sertifikāts pie sienas!
Ilgtspēja? Tas taču ir dārgi un vispār kāda jēga!
Vai arī Jūs esat dzirdējis šos “faktus”?
1. “Birojs A klases ēkā ir kaut kas īpašs”
Vispirms jānošķir divas lietas.
“A klases birojs” nekustamo īpašumu tirgū un ēka ar A energoefektivitātes klasi nav viens un tas pats.
Tirgus A klase raksturo atrašanās vietu, telpu kvalitāti, tehnisko aprīkojumu un apsaimniekošanu.
Energoefektivitātes klase ir aprēķināts rādītājs, kas parāda ēkai nepieciešamo siltumenerģijas patēriņu apkurei, kā arī to, no kādiem avotiem šī enerģija ir iegūta.
Latvijā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 un LBN 002-19. Savukārt ES prasības paredz, ka kopš 2021. gada VISĀM jaunām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām (tātad A klase).
Jaunai biroju ēkai A klase vairs nav nekas ekskluzīvs. Un A klasei pēc energoefektivitātes ir citi kritēriji nekā A klasei pēc biroju telpu klasifikatoriem.
Tas ir sākuma punkts.
Līdzīgi kā reklamēt jaunu auto ar drošības jostām. Nevis “labi, ka ir”, bet gan: “obligāti ir jābūt!”
Daudz svarīgāki jautājumi ir:
Vai ēka nepārkarst, tiklīdz iestājas karstāks laiks?
Vai ventilācija strādā nemanot?
Vai faktiskie rēķini sakrīt ar aprēķiniem?
Vai telpās ir labs gaiss?
Vai ēka būs ērta un tehnoloģijās nenovecos arī pēc pieciem, desmit un vēl vairāk gadiem?
Burts A uz šiem jautājumiem neatbild.
2. “Betons vienmēr ir slikts. Koks vienmēr ir labs”
Betons ir pelēks un smags. Koks ir no dabas un izskatās dabiski.
Tāpēc secinājums šķiet vienkāršs.
Bet dzīves cikla aprēķiniem vizuālais iespaids neinteresē.
Un fasādes pārklāšana ar koka apdari var radīt maldīgu iespaidu par to, kas patiesībā ir “lācītim vēderā”, un otrādi.
Jā, cementa ražošana rada lielas CO₂ emisijas. Īpaši klinkera ražošana.
Taču betons nav viena recepte! Visi betoni nav vienādi! Betona nozare ir pirmā, kurai ES standarti nosaka stingras prasības, un tās veicina ilgtspējīgāku ražošanas risinājumu pētniecību un ieviešanu.
Samazinot klinkera daudzumu un izmantojot papildu cementējošos materiālus, iespējams būtiski samazināt betona ietekmi.
Arī koks nav automātiski nevainojams.
Rezultātu ietekmē transportēšana, līmes, ugunsdrošības risinājumi, akustiskie slāņi, pamati, uzturēšana un tas, kas ar materiālu notiek ēkas dzīves beigās.
Pētījumi bieži rāda, ka koka konstrukcijām ražošanas posmā ir mazāka oglekļa pēda. Taču ne visos dzīves cikla posmos koks vienmēr uzvar.
Tāpēc pareizais jautājums nav:
“Kurš materiāls ir zaļāks?”
Pareizais jautājums ir:
“Kādas vērtības ēkā ir vissvarīgākās?”
Lai saprastu, kurš materiāls “ir zaļāks”, pirmais kritērijs ir tas, vai produktam ir EPD jeb produkta vides deklarācija un vai ēkai ir dzīves cikla novērtējums jeb LCA.
EPD nav sertifikāts, kas apliecina, ka produkts ir labs. Tas apliecina, ka produkta izcelsme ir izsekojama un ka produktus var savstarpēji salīdzināt. Ja tie ir, tad arī ir ko salīdzināt.
Vērtības ir attīstītāja “rokraksts”, kurā var izlasīt pieeju biznesam un to, kas ēkai patiesībā ir “vēderā”.
Tas ir gluži kā uzturvērtības tabula uz pārtikas iepakojuma. Dati un informācija, kas palīdz patērētājam pieņemt gudrus un ILGTSPĒJĪGUS lēmumus.
Nevērtēt ēku pēc izskata!
3. “BREEAM ir tikai smuks sertifikāts pie sienas”
Dažreiz tā tiešām ir.
Kā jau daudz kur biznesā: vērtības, mērķi un veidi, kā tos sasniegt.
Ja BREEAM projektā iesaista brīdī, kad viss jau ir izlemts, sākas dokumentu medības un pievilkšana, lai atbilstu kaut kādam līmenim, un tas noteikti nevar būt kāds no augstākajiem līmeņiem. Tur nevar pievilkt.
Ko vēl var paspēt?
Kur vēl var dabūt punktus?
Ko vēl var pielabot?
Sertifikāts kļūst par mērķi, nevis līdzekli.
Tad neatliek nekas cits, kā iegūt punktus tur, kur var, un izdarīt to, ko vēl var pagūt. Laikam jau labāk nekā nekas, bet tomēr…
Tā nav BREEAM vaina, bet gan rīka izmantotāja. Un BRE Global ar BREEAM jauno V7 versiju vairāk fokusējas tieši uz monitoringu un apsaimniekošanu, proti, datiem. Tā ir sliktas plānošanas un novilcināšanas problēma.
BREEAM ir nākamais lielais solis aiz energoefektivitātes klases.
Šī ilgtspējas sertifikācija aptver ne tikai enerģijas patēriņu, bet arī ūdens resursus, transportu, materiālus, atkritumus, ekoloģiju, piesārņojumu, mikroklimatu, projekta vadību, labiekārtojumu un ēkas lietotāju veselību.
Praksē tas nozīmē ļoti konkrētus jautājumus, kas sniedz atbildi ne tikai dokumentam, bet arī ik katram ēkas lietotājam.
Vai ēkā būs pietiekama dienasgaisma?
Vai telpas nepārkarsīs?
Vai sistēmas pēc uzstādīšanas tiks pārbaudītas?
Vai iespējami ātri pamanīs ūdens noplūdi?
Vai ēka ir sasniedzama bez privātās automašīnas?
Vai būs vieta, kur līdzpaņemtā ēdiena uzsildīšanas smarža netraucēs kolēģus?
Tie nav jautājumi sertifikātam.
Tie ir jautājumi labai ēkai un dzīves kvalitātes paaugstināšanai.
Latvijā jau ir vairāki BREEAM sertificēti projekti. Piemēram, Elemental Business Centre ir sasniedzis BREEAM Outstanding līmeni un tagad SEB bankas ēka un tām pieejas un rezultāts ir dažāds.
Arī investoriem un bankām sertifikācija palīdz saprast, ka kvalitāte nav tikai skaists solījums prezentācijā.
BREEAM pie sienas ir plāksne.
Skaista plāksne.
Bet ne tikai!
BREEAM projektēšanas laikā ir kvalitātes vadības instruments.
4. “Saules paneļi padara ēku ilgtspējīgu”
Saules paneļus ir viegli pārdot.
Tie ir redzami. Tos var nofotografēt. Tos saprot visi.
Taču tie atrisina tikai daļu no ēkas ietekmes.
Paneļi palīdz saražot atjaunojamu elektrību. Tā iespējams nav lētāka.
Tie neatrisina sliktu arhitektūru.
Ja ēkai ir pārāk daudz stiklojuma un telpas vasarā pārkarst, paneļi vienkārši palīdz saražot elektrību dzesēšanai.
Savukārt, ja ēkā ir termiskie tilti, kas nav pareizi siltināti un ziemā siltums burtiski aizplūst gaisā, paneļi kļūst par dārgu plāksteri uz sliktas būvniecības rētas.
Tas ir kā nopirkt sporta pulksteni un cerēt, ka tas pats sāks skriet.
Ilgtspējīga ēka jāvērtē plašāk.
Vai tā taupa ūdeni?
Vai lietusūdens tiek apsaimniekots?
Vai izmantotajiem materiāliem ir maza ietekme?
Vai telpās ir labs gaiss?
Vai ēka ir gatava karstuma viļņiem?
Vai to varēs pielāgot nākamajiem lietotājiem?
Arī LBN 002-19 runā ne tikai par siltuma zudumiem, bet arī par pārkaršanas novēršanu.
Pareizā secība ir šāda:
- vispirms samazinām enerģijas vajadzību;
- tad projektējam efektīvas sistēmas;
- un tikai pēc tam ražojam atlikušo enerģiju.
Saules paneļi ir labs instruments.
Bet viens instruments nav visa ēka.
5. “Ilgtspēja tikai sadārdzina projektu”
Šo argumentu dzirdam visbiežāk.
“Skaisti un labi skan, bet tas maksā dārgāk”
Dažreiz maksās.
Labāki materiāli, papildu aprēķini vai kvalitatīvāka sistēmu regulēšana var palielināt sākotnējās izmaksas.
Bet ēkas dzīve nebeidzas nodošanas dienā.
Tās ekspluatācija turpinās desmitiem gadu, patērējot enerģiju, ūdeni un apsaimniekošanas resursus.
Tas ir ieguldījums, ko visizdevīgāk ir veikt sākuma stadijā.
Tieši tāpēc jāskatās dzīves cikla izmaksas jeb LCC.
Lētākais risinājums iepirkumā var būt dārgākais ekspluatācijā.
Labāka ēkas konstrukcija var samazināt apkures un dzesēšanas jaudu.
Elastīgs plānojums var samazināt nākamo pārbūvju izmaksas.
Ūdens noplūdes kontrole var novērst bojātu apdari, pelējumu un dārgus remontus.
Sistēmu pārbaude var atklāt, ka ēka vienlaikus silda un dzesē telpas.
Jā, tā notiek.
Visdārgāk ilgtspēja izmaksā tad, ja par to sāk domāt par vēlu.
Kad projekts jau gatavs, katra izmaiņa nozīmē pārprojektēšanu, laiku un papildu izmaksas.
Savlaicīgi plānota ilgtspēja bieži nozīmē nevis vairāk tehnoloģiju, bet mazāk kļūdu.
Mazāk materiāla.
Mazākas sistēmas.
Mazāk pārbūvju.
Mazāki riski.
Mazāk ekspluatācijas izmaksas nākamajos līdz 50 gados!
5. Ilgtspējīga ēka nav viens sasniegums, visam ir interpretācijas
A klase vēl nenozīmē labu ēku.
Koks automātiski nav labāks par betonu.
BREEAM nav tikai sertifikāts, ja to izmanto pareizi.
Saules paneļi ir gandrīz bezjēdzīgi, ja par pārējo netiek domāts.
Ilgtspēja ne vienmēr sadārdzina projektu. Ļoti bieži tā samazina ēkas izmaksas ilgtermiņā.
Ilgtspējīgu ēku nevar noteikt pēc viena burta, viena materiāla, viena papīra vai viena risinājuma.
Tas ir mehānisms, kur katra detaļa ir nepieciešama.
Enerģija. Materiāli. Ūdens. Klimata riski. Ekspluatācija. Izmaksas. Un, protams, patērētāju labbūtība, veselība un komforts.
Ilgtspēja nav tikai prasību un normatīvu izpilde tāpēc, ka tā liek Zaļais kurss. Tas ir svarīgs pieturpunkts katra arhitekta, projektētāja un būvnieka darbā.
Jautājums nav: “Ko vēl pielikt projektam?”
Bet gan: “Kā būvēt gudrāk jau no pirmās dienas?”