Marts sākas ar domu par pavasari. Ārā vēl ziema, bet galva jau skrien uz priekšu — līdz atnāk februāra siltumenerģijas rēķins. Šogad tas daudziem “iekož” vairāk nekā ierasts, jo 2026. gada ziema Latvijā ir bijusi aukstāka nekā pēdējos gados, un aukstums nozīmē vienu: apkure strādā vairāk, patēriņš aug.
Vienīgais mierinājums — februārī ir tikai 28 dienas. Taču dienu skaits nepalīdz, ja vienlaikus sakrīt vairāki faktori: tarifs, ēkas siltumnoturība, sistēmas iestatījumi un mūsu pašu paradumi.
Tāpēc zemāk — 5 biežākie iemesli, kāpēc rēķins uzkāpj, un 5 praktiski risinājumi, kā nākamsezon tam sagatavoties.
Tāpēc zemāk — 5 iemesli, kas ietekmē siltumenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, un 5 praktiski risinājumi, kā nākamsezon tam sagatavoties.
5 iemesli kāpēs ir augsti siltumenerģijas rēķini:
1) Kurināmā izmaksas
Lielākā daļa privātmāju un daudzīvokļu mājas siltuumeneŗgiju piegādā siltumtīklu uzņēmumi Siltumtīklīklu tarifa izmaksa ievērojami atšķīrās, ar amplitūda no 56.42 eiro/Mwh līdz 171.25 eiro/MWh
Piemēri, 2025. Gada Oktobrī apstiprinātie:
- Jumprava 56.42 eiro/MWh
- Piltenē: 60,00 eiro/MWh
- Tukums 60.76 eiro/MWh
- Daugavpils 66.79 eiro/MWh
- Ogre 70.02 eiro/MWh
- Madona 70.45 eiro/MWh
- Liepāja (ikmēnesi mainās) 71.93 eiro/MWh
- Valmiera 78.06 eiro/MWh
- Cēsis 81.86 eiro/MWh
- Rēzekne 82.74 eiro/MWh
- Rīgā : 83,01 eiro/MWh
- Ikšķile 85.09 eiro/MWh
- Siguldā: 95,59 eiro/MWh
- Brocēnos: 100,20 eiro/MWh
- Penčos: 111,48 eiro/MWh
- Jūrkalnē: 133,31 eiro/MWh
- Užavasciemā: 171,25 eiro/MWh
Ja vienā vietā Latvijas 1 MWh maksā 60 eiro, bet citā 171 eiro, tad vienāds patēriņš automātiski nozīmē pavisam citu rēķinu.
2) Kārtīga Latvijas ziema
Noteikti vismaz pēdējo 3 gadu laikā aukstākā ziema — sniegs uz soļa, piesalušas ūsas un pat upes. Tā ir ziema, kas pirms 25 gadiem bija sagaidāma, bet pēdējos 3 gados gandrīz neredzēta. Kad ārā ilgstoši turas mīnusi, ēka siltumu zaudē ātrāk, un apkures sistēma strādā vairāk stundu vai ar lielāku jaudu.
Rezultāts: februāris var būt ar mazāk dienām, bet ar lielāku patēriņu nekā “silts” janvāris citā gadā.
3) Siltinājums novecojis
Arī siltinātām mājām var būt augsti siltumenerģijas patēriņi. Piemēram, ja siltinājums likts pirms 15–20 gadiem, tas var būt sakritis, samircis vai zaudējis savas siltumtehniskās īpašības.
To var pārbaudīt ar termokameras attēliem, vēlams laikapstākļos, kad starpība starp iekštelpu un āra temperatūru ir apmēram 20 grādi.
Biežākie iemesli:
- cokols/pagrabs palicis auksts,
- jumts vai bēniņi nav sakārtoti,
- mezgli (balkoni, pārsedzes, stūri) veido aukstuma tiltus,
- logu montāžas šuves laiž cauri, nav kvalitatīvi noblīvēti un vajag balancēt,
- mitrs siltinājums,
- pagātnes mitrums nav izžuvis v ai novērsts.
Daudzdzīvokļu mājā var būt vēl viena situācija — ja dzīvo pie ārējās sienas un blakus dzīvoklis ir tukšs un neapkurināts, tev, visticamāk, nāksies kurināt vairāk, lai kompensētu siltuma zudumus caur starpsienu.
4) Sistēma strādā, bet strādā nepareizi
Daudzdzīvokļu mājās tipiska aina ir nevienmērīgs siltums: vienā dzīvoklī karsts, citā vēss. Tas bieži nozīmē, ka:
- sistēma nav sabalansēta,
- siltummezglā iestatījumi nav optimāli,
- radiatoros ir gaiss,
- regulēšana ir “kā sanāca”, nevis pēc vajadzības,
- Siltumtīklu trasēs zudumi.
Privātmājās tas pats notiek citā formā: neapkopots katls, nepareizi iestatījumi, pārāk augstas padeves temperatūras, zudumi.
5) Par siltu iekštelpās
Telpās +22/+23°C kļūst par normu, un rēķins tam pielāgojas un katrs papildu grāds telpās maksā. Ja mājās ir mazi bērni — jā, bieži tā ir nepieciešamība, bet jauniešiem (<30.g.v.😀) un pieaugušajiem komforta temperatūra ir 20°C/21°C. Latvijas energoefektivitātes normatīvajā regulējumā (MK Nr. 222) energoauditā iekštelpu temperatūru var pat pieņem +19°C/+18°C, kas jāatdzīst praksē tiek darīts tikai, lai izpildītu normatīvu un sasniegtu vēlamo energoefektivitātes lasi primārajā enerģijas patēriņā, piem., A klasi.
Eiropas Komisijas enerģijas taupīšanas ieteikumos bieži minēts, ka termostata samazinājums par 1°C var dot ap 7% ietaupījumu apkurei.
5 risinājumi, kā nākamajā sezonā rēķinu padarīt prognozējamu — no lielākajiem ieguldījumiem līdz vienkāršiem, pašu izdarāmiem un pieejamiem soļiem.
Labprāt arī nākamgad piedzīvotu šādu kārtīgu ziemu. Taču šo sezonu daudzi šobrīd izdzīvo kā “ugunsgrēka dzēšanas režīmā” — no rēķina līdz rēķinam, kad apkures sezona beidzas, ir īstais brīdis padomāt, kā siltajā laikā sagatavoties nākamajai ziemai.
1) Kompleksa renovācija
Ja mērķis ir būtiski samazināt patēriņu, strādā komplekss:
- fasāde,
- jumts/bēniņi,
- cokols/pagrabs,
- logi/durvis,
- mezgli un aukstuma tilti,
- siltummezgla regulēšana un sistēmas balansēšana.
Visticamāk nevar paspēt pabeigt līdz , bet var sākt ar energoauditu un projektu, lai vēl vairāk nepadārdzinātos izmaksās. Pēdējos 5 gados būvniecības kopējās izmaksas ir paaugušas par ievērojamiem 30 – 50% un neapliks lētāk!
Ja uzsāks šo, tad nākamajā ziemas sezonā var ieviest nākamos 4 ieteikumus.
2) Sagatavošanās pirms apkures sezonas
Šis ir tas darbs, ko vislabāk izdara pirms apkures seonas sākuma, vasarā
Stāvvada hidrauliskā balansēšana nozīmē, ka siltums pa māju sadalās vienmērīgi. Ja balansēšanas nav, vieniem ir par karstu, citiem par vēsu, un parasti “risinājums” ir uzgriezt vairāk — tā māja patērē lieki un rēķins aug visiem.
Cauruļu siltumizolācija samazina zudumus pagrabos un tehniskajās telpās, kur siltumu nevajag. Izolējot caurules, vairāk siltuma nonāk dzīvokļos, nevis aiziet zudumos.
Atliec naudu vasarā: vasarā turpināt dzīvot tā it kā būtu jāmaksā par siltumu – atliekot naudu. Nauda parasti atrod pielietojumu, tāpēc dažiem strādā pavisam vienkārša metode — atsevišķs konts, aploksne vai “ziemas fonds”. Maz ticams, bet varbūt var pierādīt, ka tas ir iespējams!
3) Radiatoru balansēšana + termogalvas + atgaisošana
Ja dzīvoklī, mājā vai ofisā jūti, ka viens radiators ir silts, bet otrs auksts vai remdens, visticamāk vari pats veikt vēsā radiatora atgaisošanu — un pēc ~5 minūtēm jau vajadzētu parādīties siltumam.
Atgaisošanas īsā versija:
- pie radiatora ventīļa sagatavo lupatu/trauciņu,
- pagriez nedaudz vaļā līdz dzirdi gaisu,
- turi līdz parādās ūdens pilīte,
- aizgriez ciet,
- pēc dažām minūtēm radiatoram vajadzētu kļūt vienmērīgāk siltam.
Ja ir jaunie radiatori, var uzlikt termogalvas un iestatīt laika grafikus — prombūtnē zemāka temperatūra, mājās komforts. Un pat ja daudzīvokļu mājā ne visiem ir jaunie radiatori, reizēm pietiek, ka šādu regulēšanu ievieš kaut viens dzīvoklis — tas dod ietekmi uz visu mājas siltumenerģijas patēriņu un būsi slēptais taupītājs visu maciņiem.
4) Logu un durvju hermētiskums
Visticamāk katrs latvietis, kurš dzimis 20. gadsimtā, ir redzējis, kā vecāki vai vecvecāki ziemā “siltina” — starplogos audumi, vate, aizlīmētas šķirbas, un vēl desmit radoši risinājumi.
Arī šodien to var praktizēt, tikai instrumenti ir modernāki:
- blīvgumijas,
- līmlentes,
- silikoni
- logu/durvju siltinājuma materiāli
5) Vilnas zeķes un džemperi
Velc ārā sadāvinātās vilnas zeķes, mantojumus un nesatraucies par kodīgajiem džemperiem — dažreiz visātrākais risinājums ir vienkārši “pārdzīvot” šos 2–3 aukstos mēnešus gudrāk: nedaudz siltāks apģērbs ļauj telpās turēt zemāku temperatūru, un tas uzreiz mazina patēriņu.