Ilgtspējīgas būvniecības attīstība Baltijā kļūst arvien izmērāmāka, un BREEAM sertifikācija ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas ļauj salīdzināt tirgus briedumu starp valstīm. BREEAM sertifikāciju atzīst starptautiski nomnieki, finansēšanas bankas un tās izpilda ne tikai valsts mēroga energoefketivitātes un ilgtspējas prasības, bet jau augstākus. Protams, šeit svarīgi, tieši kāds līmenis iegūts. Visticamāk, ja iegūts vismaz Very Good līmenis, tad var noprast, ka prakses ir ne zemākas. Pēc aprīlī sertificēto ēku skaitu, var redzēt atšķirības un secināt kaut ko starp Lietuvu, Latviju un Igauniju par BREEAM sertifikācijas attīstību.
Sertifikācijas sadalījums Baltijā 2026. gada aprīlī
- Lietuvā ir visvairāk BREEAM sertificēto ēku – 214
- Latvija ieņem vidējo pozīciju – 131
- Igaunijā sertificēto ēku skaits ir vismazākais – 71
Lietuva ir izteikta līdere pēc sertificēto ēku skaita. Daļēji to var skaidrot ar valsts lielāku tirgus apmēru un ciešāku sasaisti ar Centrāleiropas investīciju vidi, kur spiediens uz sertificētu un ilgtspējīgu nekustamo īpašumu attīstību ir lielāks.
Tomēr Lietuvas pārsvars nav tikai valsts izmēra jautājums. Dati rāda, ka Lietuvā ir vairāk New Construction sertifikātu nekā In-Use sertifikātu, lai gan jāņem vērā būtiska nianse — New Construction statistikā viena un tā pati ēka var parādīties divreiz, ja tai ir gan Interim, gan Final sertifikāts. Tāpēc šis skaits nav tieši pielīdzināms ēku skaitam. Vienlaikus šī metodoloģiskā īpatnība līdzīgi ietekmē arī Latvijas un Lietuvas datus, tāpēc kopējā proporcija joprojām ir salīdzināma.
Tas nozīmē, ka ilgtspējas prasības Lietuvā biežāk tiek iestrādātas jau projektēšanas un būvniecības stadijā, nevis novērtētas vai uzlabotas vēlāk esošai ēkai. Šāda pieeja parasti prasa būtiski lielākas sākotnējās investīcijas, taču vienlaikus norāda uz strukturētāku tirgus attīstību, augstāku kvalitātes standartu un ilgtermiņa domāšanu. Būtiska atšķirība ir arī sertifikāta derīgumā — New Construction sertifikāts ēkai saglabājas pastāvīgi, savukārt In-Use sertifikātam nepieciešama regulāra atkārtota sertifikācija.
Ģeogrāfiskais sadalījums: galvaspilsētu dominance
Visās Baltijas valstīs sertificētās ēkas lielākoties koncentrējas galvaspilsētās:
- Igaunijā visizteiktākā koncentrācija ir Tallinā
- Latvijā – Rīgā
- Lietuvā – ne tikai Viļņā, bet arī Kauņā
Tas norāda, ka Lietuvā sertifikācija jau ir izgājusi ārpus vienas acīmredzamās pilsētas robežām, kamēr Latvijā un Igaunijā tā joprojām lielā mērā koncentrējas Rīgā un Tallinā. Tartu un Liepāja šobrīd drīzāk ir nišas virzieni ar potenciālu, nevis lai cik skarbi tas neizklausītos, pilnvērtīgi tirgus centri.
Esošo ēku renovācija kļūs arvien svarīgāka
Eiropas regulējums arvien skaidrāk virza tirgu uz esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Tāpēc paredzams, ka nākamajos gados pieaugs tieši Refurbishment sertifikācijas nozīme.
Šajā segmentā Latvijai ir salīdzinoši laba pozīcija — Latvijā šādu sertifikātu ir visvairāk Baltijā, kamēr Igaunijā pagaidām nav neviena Refurbishment sertificēta īpašuma. To varētu veicināt arī fakts, ka Rīgā no 2024. gada noteiktām sertificētām ēkām ir pieejami nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi.
Sertifikācijas līmeņi Baltijā
Aplūkojot BREEAM sertifikācijas līmeņus, redzams, ka Baltijā dominē Very Good līmenis — kopā 189 novērtējumi. Tam seko Excellent ar 142 novērtējumiem.
Lietuva izceļas ar vislielāko Excellent sertifikātu skaitu — 92, kā arī ar lielāko Outstanding skaitu — 19.
Latvijā lielākā daļa sertificēto ēku ir Very Good līmenī — 75, savukārt Excellent līmenī ir 28 un Outstanding līmenī — 7.
Igaunijā pagaidām nav neviena Outstanding novērtējuma un skaita ziņā arī mazāks tirgus.
Kopumā dati rāda, ka Very Good Baltijā šobrīd ir tirgus bāzes līmenis, savukārt Excellent un Outstanding jau kļūst par rādītājiem, kas objektu var skaidrāk izcelt investoru, nomnieku un attīstītāju acīs.
Kas patiesībā veicina sertifikāciju?
Latvijā, īpaši Rīgā, no 2024. gada New Construction un Refurbishment ēkas, kas iegūst vismaz 55% jeb Very Good līmenim pielīdzināmu rezultātu, var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Tomēr pats nodokļu stimuls nav radījis strauju sertificēto ēku skaita pieaugumu.
Galvenie virzītājspēki ir citi:
- Starptautisku uzņēmumu prasības – nomnieki arvien biežāk izvēlas ēkas ar noteiktu sertifikācijas līmeni.
- Banku finansēšanas politika – sertificētiem īpašumiem var būt labāki finansēšanas nosacījumi vai zemāka riska vērtējums.
- Investoru prasības – BREEAM palīdz samazināt ESG riskus un pamatot īpašuma kvalitāti.
- Īpašuma vērtība – sertificētas ēkas ir vieglāk pozicionēt pārdošanā vai nomā.
- Ilgtspējas mērķi – sertifikācija palīdz uzņēmumiem sasniegt un pierādīt klimata un ESG mērķus.
Noslēgumā:
Baltijā visvairāk BREEAM sertificēto ēku ir Lietuvā, un šis pārsvars redzams gan kopējā skaitā, gan augstāku sertifikācijas līmeņu īpatsvarā. Latvija atrodas vidējā pozīcijā, taču izceļas arcentību esošās ēkām palielināt vērtību ar In Use sertifikātu un proporcionāli lielāko Refurbishment sertifikāciju skaitu. Igaunijā sertifikācija pagaidām ir mazāk skaita ziņā toties Excellent sertifikācijas līmeņu proporcija demonstrē mērķi uz kvalitāti ilgtermiņā.
Nākamais attīstības posms Baltijā, visticamāk, būs tieši saistīts ar renovācijas nepieciešamību. Pieaugot prasībām pret esošo ēku energoefektivitāti, palielināsies ne tikai kopējais sertificēto ēku skaits, bet arī BREEAM Refurbishment projektu īpatsvars.