BREEAM New Construction Version 7 ir būtiskākais atjauninājums standarta vēsturē – tas pārbīda fokusu no ilgtspēja zīmoga uz izmērāmiem dzīves cikla rezultātiem: oglekli, enerģiju, ūdeni, labbūtību un klimata noturību. Šīs izmaiņas nav atrautas no tā, kas notiek regulējumā un finansēs – līdz šīs desmitgades beigām būvniecības process un būvju sniegums kļūs par kritisku faktoru Eiropas Savienības klimata mērķu un ilgtspējīgas finansēšanas kontekstā.
Attīstības sākumā tas vēl var nešķist aktuāli, bet brīdī, kad ēka nonāk ekspluatācijā un īpašnieks vai lielie nomnieki nonāk ne-finanšu ziņošanas tvērumā, BREEAM V7 sertifikācijas procesa lēmumi jau būs noteikuši, vai ēku varēs pierādāmi parādīt kā ilgtspējīgu aktīvu, vai arī tā paliks “brūnajā” pusē.
Kas praktiski mainās ar BREEAM V7?
Stingrāks fokuss uz visa dzīves cikla oglekli
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir pilnīga dzīves cikla ietekmes pieejas pārrakstīšana. Iemiesotais ogleklis vairs nav tikai “bonusa punkti” – projektiem, kas mērķē uz Excellent un Outstanding, bet gan pilnvērtīgs dzīves cikla oglekļa novērtējums, jeb saīsināti LCA, kļūst par normu, ne izņēmumu.
• LCA jāveic vismaz trīs stadijās: koncepcijas, tehniskā projektēšanā un pēc būvniecības (as‑built), lai lēmumi par materiāliem un risinājumiem tiktu optimizēti pirms tie “tiek ielieti betonā”.
• LCA rezultāti tiek salīdzināti ar etaloniem, un punkti piešķirti, balstoties uz reāli panāktu oglekļa samazinājumu, ne tikai uz novērtējuma faktu.
Tas praktiski nozīmē, ka projekts, kas vēlas augstu BREEAM līmeni, vairs nevar ignorēt materiālu oglekļa pēdu; dzīves cikla ogleklis kļūst par pamata projektēšanas parametru līdzās izmaksām un arhitektūrai.
Reāls operatīvais sniegums, ne tikai teorētiski modeļi
V7 mērķis ir aizvērt plaisu starp projektēto un reālo sniegumu – tā saucamo snieguma plaisu vai biežās angļu valodā sastopamo “performance gap”. Tāpēc:
• Jaunajā enerģijas sadaļā uzsvars ir uz operatīvās enerģijas un oglekļa prognozēšanu reālos ekspluatācijas apstākļos, ar metodiku, kas ievērtē darbības paternus, lokālos laikapstākļus, apsaimniekošanas prakses.
• Pastiprinātas minimālās prasības enerģijas sniegumam, vairāk punktu un svars tiek piešķirts faktiskajam patēriņam un vadības sistēmām (viedā kontrole, elastīga slodze, integrācija ar tīklu).
• Elektrifikācija, zema oglekļa enerģijas avoti un gatavība nākotnes tīkla prasībām tiek ļoti augstu novērtēta, jo īpaši augstākajos sertifikācijas līmeņos.
Šis pavērsiens nozīmē, ka “atbilstība minimumam” vairs nav pietiekama – projektiem jādomā par ēku kā par enerģijas un oglekļa sistēmas daļu vismaz pārskatāma dzīves cikla ietvaros.
Ūdens patēriņš: no pieņēmumiem uz datiem
Ūdens sadaļa V7 ir padarīta daudz praktiskāka un datos balstīta.
• Ūdens patēriņš vairs netiek modelēts pēc “vidējā lietotāja”; punktu piešķiršana prasa prognozi, balstoties uz paredzēto reālo lietojumu un lietotāju skaita profiliem.
• Projekti var iegūt punktus par mērķu noteikšanu ekspluatācijas ūdens patēriņam un saistībām to mērīt ekspluatācijas režīmā, kas veido tiltu starp projektēšanu un ekspluatāciju.
• Vienkāršots kalkulators un papildu punkti par atkārtoti izmantotu ūdeni (lietusūdens, pelēkais ūdens) veicina cirkulāras pieejas ieviešanu.
Ūdens šādi kļūst par vēl vienu resursu, kuram ir skaidra sasaiste ar oglekli un ekspluatācijas izmaksām, nevis tikai tehniska tabula dokumentācijā.
Veselība, labbūtība un iekštelpu kvalitāte – detalizētāki un konkrētāki kritēriji
Labbūtības sadaļa ir paplašināta un padarīta konkrētāka.
• Atjaunoti dienasgaismas kritēriji, atspīdumu kontrole un skata kvalitāte ar precīzākiem rādītājiem, kas jānodrošina projektēšanas procesā. Lai gan prasības ir kļuvušas izaicinošākas, tās nodrošina ēkas ilgtermiņa vērtības saglabāšanos.
• Precīzāki mākslīgā apgaismojuma un vizuālā komforta kritēriji ar fokusu uz lietotāju komfortu, ne tikai gaismas līmeni.
• Stingrāki minimālie standarti iekštelpu gaisa kvalitātei un materiālu emisijām, t.sk. zemāki VOC un skaidrākas prasības testēšanai.
Šīs prasības ir tieši sasaistāmas ar lietotāju labbūtības, produktivitātes un veselības rādītājiem, kas arvien biežāk parādās nomnieku un darba devēju ESG un korporatīvās atbildības dienaskārtībā.
Bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana un piesārņojums
Land Use & Ecology un Pollution sadaļas tiek pielāgotas jaunākajām prasībām par bioloģisko daudzveidību un piesārņojuma mazināšanu.
• Bioloģiskā daudzveidība vairs nav tikai “nekaitēšana” – uzsvars ir uz mērāmu pozitīvu pieaugumu (biodiversity net gain), saskaņā ar jaunajām prasībām urbanizētās vides izmantošanai tiek dota priekšroka., kas kļūst ļoti nozīmīgi pie augstākiem līmeņiem.
• V7 padara obligātu prasību, lai visi aukstumaģenti būtu ar nulles ozona slāņa noārdīšanas potenciālu, un augstākos līmeņos būtiski ierobežo arī globālās sasilšanas potenciālu.
Tas nozīmē, ka projektiem jādomā par savu “pēdu” ekosistēmās, kā arī par neredzamajiem klimata faktoriem, kas saistīti ar tehniskajām sistēmām.
Kategoriju svari un vērtēšanas robežas
Lai pastiprinātu fokusu uz rezultātiem, mainīti kategoriju svari un vērtējuma procentu robežas.
• Lielāka nozīme piešķirta enerģijai, oglekļa emisijām, ūdenim un ekoloģijai; mazāka – mazāk ietekmīgām jomām.
• Lai mazinātu snieguma plasu, Good un Pass līmeņiem procentu robežas ir samazinātas par 5 procentpunktiem, vienlaikus saturiski ceļot prasību latiņu.
Tāpēc “mērķēt uz Very Good kā vienmēr” vairs nenozīmē to pašu darbu un risku līmeni, kas iepriekšējās versijās – V7 kontekstā tā ir cita ambīcija.
Sasaite ar regulatīvajām pārmaiņām līdz 2028. un 2030. gadam
BREEAM V7 uzbūve nav nejaušība – tā seko virzienam, kurā virzās ES politika, finanšu tirgus un uzraugi.
• ES taksonomija klasificē, kuras darbības būvniecībā un nekustamajā īpašumā ir “zaļas”, balstoties uz emisijām, energoefektivitāti, klimata adaptāciju un DNSH principu.
• CSRD ievieš detalizētus, auditējamus ilgtspējas ziņošanas pienākumus plašam uzņēmumu lokam, arī tiem, kas tieši vai netieši saistīti ar nekustamā īpašuma portfeļiem.
• ES klimata mērķi (2050. g. klimatneitralitāte, starpposma mērķi ap 2030. gadu) nozīmē arvien stingrāku spiedienu uz ēku dekarbonizāciju un ekspluatācijas sniegumu.
Līdz ar to 2028.–2030. gada horizontā ēka, kurai nav strukturētu datu par oglekli, enerģiju, ūdeni, klimata riskiem un ekoloģiju, kļūst par regulatīvu un finanšu risku – BREEAM V7 tieši šos datus iebūvē projektēšanas un būvniecības procesā, atbilstošā formā, novēršot dubulto ziņošanu.
No BREEAM V7 uz ESG, CSRD un taksonomiju
Kad ēka ir nodota ekspluatācijā, BREEAM V7 vairs nav tikai sertifikāta jautājums – tas kļūst par datu un pierādījumu avotu ESG ziņošanai un taksonomijas atbilstībai.
ES taksonomija: kā sertifikācija kļūst par “zaļā aktīva” pierādījumu
BRE ir izstrādājis kartējumu starp BREEAM un ES taksonomijas tehniskajiem novērtējuma kritērijiem, kas ļauj ģenerēt aktīva līmeņa atskaiti par to, kuras taksonomijas prasības jau ir izpildītas. Nekustamajā īpašumā tas attiecas uz energoefektivitāti, emisijām, klimata adaptāciju, piesārņojuma mazināšanu un ekoloģiju – tieši tām tēmām, kuras V7 pastiprina.
Praksē tas nozīmē: ja projektā ir integrēti V7 kritēriji, īpašniekam būs daudz vieglāk pamatot, ka konkrētais aktīvs atbilst taksonomijas “zaļās aktivitātes” statusam, kas savukārt ietekmē finansējuma nosacījumus, portfeļa klasifikāciju un investoru uztveri.
CSRD un ESG: ēka kā datu avots, nevis problēma
CSRD, VSME kā arī brīvprātīgā ne-finanšu ziņošana prasa, lai uzņēmumi detalizēti ziņotu par klimata mērķiem, emisijām (t.sk. Tvērums 1–3), fiziskajiem un pārejas riskiem, resursu izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un sociālo ietekmi. Nekustamais īpašums tajā visā ir būtisks – gan kā emisiju avots, gan kā risku nesējs, gan kā aktīvs ar konkrētu ilgtspējas profilu.
BREEAM V7 sertifikācijas procesā savāktie dati – LCA, operatīvās enerģijas modelēšana, ūdens patēriņš, klimata riski, biodaudzveidība, iekštelpu kvalitāte un vadības prakse – tieši sakrīt ar daudziem mine’to prasību indikatoriem. Tā vietā, lai ekspluatācijas brīdī “meklētu dokumentus pa mapēm”, īpašnieks var izmantot BREEAM dokumentāciju kā strukturētu, auditējamu pierādījumu bāzi ESG un CSRD atskaitēm.
Kāpēc par to jādomā attīstības sākumā, nevis ekspluatācijas brīdī
Attīstības sākumā bieži izskan argumenti:
• “Uz mums ilgtpsējas/ CSRD/ VSME ziņošana neattiecas.”
• “Investori šobrīd taksonomijas atbilstību tieši neprasa.”
• “BREEAM ir tikai patīkams papildinājums.”
Tomēr ekspluatācijas brīdī realitāte mainās: īpašniekiem, pārvaldniekiem vai nomniekiem nokļūstot CSRD, ne-finanšu ziņojumu vai taksonomijas tvērumā, bankas un fondi vērtē portfeli pēc zaļo/brūno aktīvu proporcijas, un pēkšņi vajag precīzus datus par oglekli, enerģiju, ūdeni, klimata riskiem un bioloģisko daudzveidību.
Ja V7 prasības nav integrētas projektā, daļu no tām vienkārši vairs nevar izpildīt: LCA nav veikts agrīni, nav parametru un salīdzinājumu, nav ekspluatācijas snieguma monitoringa, nav dokumentētu lēmumu par ekoloģiju un klimata riskiem. Tas nozīmē dārgus, neefektīvus “lāpīšanas” pasākumus vai arī to, ka ēka paliek ārpus taksonomijas tvēruma un kļūst mazāk pievilcīga investoriem.
Ko tas praktiski nozīmē attīstītājam un īpašniekam?
No biznesa viedokļa BREEAM V7 agrīna integrēšana projektā nozīmē:
• Mazāku regulatīvo risku, kad ES taksonomijas, CSRD un vietējās prasības kļūst stingrākas līdz 2028./2030. gadam.
• Sagatavotu datu bāzi ESG un ne-finanšu ziņošanai – enerģija, ogleklis, ūdens, biodaudzveidība, klimata riski un lietotāju labbūtība ir strukturēti, auditējami un izmantojami.
• Labākas pozīcijas ilgtspējīgas finansēšanas, zaļo obligāciju un institucionālo investoru skatījumā, jo aktīvs ir pierādāmi saskaņā ar taksonomijas un klimata mērķu prasībām.