Ar 2026. gada 30. maiju stāsies spēkā grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā, kuru mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu un (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti.
Tie iezīmē pāreju uz plašāku ēku novērtēšanu — ne tikai pēc energopatēriņa, bet arī pēc ietekmes visā dzīves ciklā.
Zemāk apkopotas trīs galvenās izmaiņas, kas šobrīd TAP projektā virzītas apstiprināšanai un var ietekmēt arhitektus, projektētājus, būvniecības speciālistus un būvniekus, plānojot darbu apjomus, speciālistu piesaisti un iepirkumus renovācijas un jaunbūvju projektos.
1. Energosertifikātā būs jānorāda arī emisiju dati, rēķinot dzīves cikla novērtējums jeb LCA (Life Cycle Assessment)
Grozījumi paredz, ka ēkas energosertifikātā būs jānorāda ēkas ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Jaunām ēkām papildus būs jānorāda arī ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls (GSP, starptautiski zināms kā GWP – Global Warming Potential). Tas nozīmē, ka ēku vērtēšanā pakāpeniski ienāk ne tikai energopatēriņš, bet arī plašāks emisiju skatījums.
Prasību par dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla norādīšanu energosertifikātā piemēros pakāpeniski.
No 2028. gada 1. janvāra tā attieksies uz jaunu ēku būvniecības iecerēm, ja lietderīgā grīdas platība pārsniedz 1000 m².
No 2030. gada 1. janvāra tā attieksies uz visu jauno ēku būvniecību.
Tā kā SIA Deep Dive veic dzīves cikla novērtējumu līdz pat produktu vides deklarāciju jeb EPD verifikācijai un šajā procesā ir izmēģinājusi dažādus dzīves cikla aprēķinu rīkus, var noderēt arī īss rīku apkopojums, kas redzams attēlā.
2. Tiek ieviests jauns vienkāršots process — atjaunošanas pase
Likumprojektā tiek ieviesta atjaunošanas pase kā individuāli pielāgots ceļvedis ēkas pakāpeniskai atjaunošanai. To varēs pievienot energosertifikātam, un tā aizstās atsevišķu pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
Praktiski tas nozīmē vienkāršāku pieeju renovācijas plānošanai un īstenošanai. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, kā šī atjaunošanas pase izskatīsies praksē, kas to izstrādās, ko tā ietvers, kādi būs pārbaudes kritēriji un kam būs tiesības to sagatavot.
3. Publiskajām ēkām noteikts minimālais atjaunošanas pienākums
Vismaz 3% no publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku platības būs jāatjauno līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, rēķinot to no 2024. gada 1. janvāra datiem un attiecinot uz ēkām virs 250 m², kas tajā brīdī vēl nav gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Tā kā arī jaunu ēku būvniecību var ieskaitīt atjaunoto ēku platībā, šī prasība praksē var izrādīties vēl ambiciozāka.