Raksts: Būvniecības projektu vērtēšanas metode

Līga Horsta, Deep Dive vadītāja, BREEAM Vērtētāja

Komercobjektu projektētāji, arhitekti un būvnieki, sākot ar 2022. gadu arī Latvijā ir sākuši saskarties ar, šķietami, burtu savārstījumiem, kā piemēram,  BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method), LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) vai DGNB (Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen) in English the German Sustainable Building Council), kas patiesībā nozīmē augstāku darba kvalitāti no visas projekta komandas.

2024. gads ir sācies ar pieņemtiem praktiskiem lēmumiem par labu starptautiski atzītu sertifikācijas metožu izvēlei – Rīgas dome lēmusi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu BREEAM jaunbūvēm vai atjaunošanas projektiem, LEED un DGNB sertificētiem īpašumiem. Starptautiskā līmenī arī ir pieņemts lēmums veidot partnerību starp lielākajām institūcijām BRE (BREEAM), GBCA (Green Star) un USGBC (LEED), lai ar lielāku jaudu un finansiāliem nodrošinājumiem veicinātu ilgtspējīgu būvniecību.
Analoģija šīm sertifikācijas metodēm ir šobrīd aktuālā CSRD (Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas ietvaros) atskaitīšanās lielajiem uzņēmumiem, kur būvniecības projektu metodes ir standartizētas situācijās. Katrai situācijai ir iedalītas vērtības pret to, kādi risinājumi būtu jāievieš, kādus izvēlas un kā to jau īsteno, līdzīgi kā ar uzņēmumiem, kur jādomā ne tikai par savu saimniecību, bet arī, kā tā ietekmē apkārtni un kādus piegādātājus izvēlēties, ēkā – piegādes ķēdes vērtēšanu un pielāgošanu.

Kāpēc pievērst uzmanību šādiem nosacījumiem?

Kopumā ir dažādas nekustamo īpašumu novērtēšanas metodes un atsevišķās valstīs, kā, piemēram, Āzijas valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mazākā valstī, kā Norvēģija u.c., šīs sertifikācijas metodes ir pielāgotas konkrētai valstij, bet nešaubīgi Latvijā vai Baltijā nav aprobētas metodes, un īpašumi tiek un var tikt sertificēti atbilstoši starptautiskajiem nosacījumiem, kuros tiek pielāgota punktu secība ģeogrāfiskajai lokācijai. Ir svarīgi apzināties, ka valstīs, kur sertifikācijas metodes ir aprobētas, tas ir saskaņotas ar likumdošanu, un valsts pastarpināti izmanto to, kā kontroles un kvalitātes mehānismu, kur atkal priekšdarbi ir izdarīti vairāku desmitu gadu laikā, zinātniskām institūcijām periodiski atjaunojot un pielāgojot punktu secību, publicējot jaunas versijas un tad nacionālā līmenī jau konkretizējot, balstoties uz detalizētākām ģeogrāfiskajām īpatnībām un reģionālām vajadzībām, reizē nacionāliem mērķiem tiek aprobēta metode nacionālā līmenī. Valsts Nekustamie Īpašumi, izvērtējot dažādas sertifikācijas metodes, attīsta un izveidojuši savu, bet resursi un zinātniskā pētniecība, kas šādā darbā būtu jāiegulda, lai to izdarītu kvalitatīvi, ir grandiozi lieli, ko var atļauties visaptveroši pārvaldītas valstis kā Norvēģija un, mērķtiecīgi uz sevi vērsta līdzīgas platības valsts, Dānija. Lai izveidotu savu metodi ir jābūt nacionālai inženiertehniskai izpratnei un datiem, nostādītam mērķim, operatīvam plānam un deleģētām atbildībām tā praktiskai izveidei.

Baltijā, tāpat kā citās valstīs, ir nacionāla līmeņa energoefektivitātes nosacījumi un CRREM (Carbon Risk Real Estate Monitor) vērtības.

Tāpat kā liela daļa ēku projektēšanas un inženieru komandu, par šīm vērtībām nezinu, tāpēc vēl jo vairāk, starptautiska uzņēmuma vadītājam vai investoram, kurš vēlas iegādāties īpašumu, šādās detaļās nav jāiedziļinās un arī nevajag, jo rezultātā netiek iegūts rādītājs, kuru iespējams salīdzināt. Starptautiski attīstītāji vai vadītāji saprot mērķi, ko definē ar komandu, kas ir kā līmeņatzīme, kādā īpašumi ir gatavi iet vai pirkt. Piemēram, iegādāsies esošu ēku, kura ir saņēmusi vismaz BREEAM In – use (esoša ēka) Good līmeņa novērtējumu. Vai izīrēs ēku, esot gatavi maksāt 22 eiro/m2, ja ēka saņem BREEAM New Built (jaunbūve) Excellent līmeni.

Starptautiski vienādā izpratne arī ir iemesls, kāpēc šo sertificēšanas metožu vadlīnijas ir angļu valodā, kas nenosaka to, ka objekta sertifikācijas pierādījumi nedrīkst būt latviešu vai citā vietējā valodā.

Kādas starptautiski ir pieejamas?

Globāli biežāk lietotas ir šādas būvniecības starptautiskās metodes. Dāņu organizācija “Realdania and The Dreyer Foundation’’ 2018. gadā salīdzināja biežāk izmantotās ēku sertificēšanas metodes un iedalīja attiecīgi globāli pazīstamiem ilgtspējas pamatpilāriem – ESG (Environmental, Governance/Finanscial, Socaial), demonstrējot, kāds katrai sistēmai ir procentuālais svarīgums katrā no vides, finansiālajiem un sociālajiem aspektiem. Sk. attēlu, kurā apvilktas ir tieši Latvijā un Baltijā izmantotākās sertificēšanas metodes. Vide aspekts – zaļš Pārvaldības/Finansiālais aspekts –  zils Sociālais aspekts – dzeltens

Tieši Latvijā vispopulārākās metodes ir BREEAM, DGMB un LEED, kas starp šajā attēlā ir apvilktas un ir sīkāk apskatīts tālāk.

Lielākā daļa sertificēšanas metodes var tik piemērotas jaunbūvēm, esošām ēkām un atjaunošanas projektiem. Sertificēt var lielāko daļu 2. un 3. grupas ēkas, nedzīvojamās un dzīvojamās ēkas. Visbiežāk sertificē ofisa ēkas, tirdzniecības centrus, ražošanas ēkas, dzīvojamās un apsver viesnīcas.

Latvijā visizplatītāk ir sertificēšanu veikt esošām ēkām, jo to izmanto, kā pievienoto vērtību un prasību starptautiski potenciālie pircēji, kā arī šīs sertifikācijas nāk ar skaidru esošās situācijas informāciju un plānu nākotnes uzlabojumiem.

Otra izplatītākā ir sertificēt jaunbūves, kas ir sarežģītāks un vairākās daļās sadalīts process, kur prasību izpilde sākas ar projektēšanas komandas vākšanu un arhitektūras izstrādi atbilstoši prasībām. Un otro posmu – būvniecības procesa organizēšanu un izpildi.

Kādas ir Latvijā biežākās izmantotās sertifikācijas metodes?

Nepārsteidzot, bet tieši tās pašas, kurām Rīgas Dome nolēmusi piešķirt NĪ atvieglojumu. Katrai ir citādāki līmeņu nosaukumi, piešķiršanas robeža, ko aptuveni var redzēt diagrammā.

BREEAM vērtēšana veicina zaļo būvniecību, novērtējot un atbalstot ilgtspējīgas ēkas. Šis process tiek īstenots ar BREEAM ekspertu palīdzību, kuri nodrošina profesionālas konsultācijas un sniedz  novērtējumu, kā rezultātā iespējams uzlabot ēku energoefektivitāti un samazināt to ietekmi uz vidi.
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai optimizētu lietotāja pieredzi. Ja jūs turpināt lietot vietni, jūs piekrītat to lietošanai.